MŪSU AITAS, JĒRI  un GOVIS

SUFOLKI

Sufolki ir unikāla aitu šķirne, kas pirmo reizi minēta grāmatās jau 1774. gadā un pierādījusi sevi jau vairāk kā 200 gadus visā pasaulē. Šķirne izveidota Anglijā, krustojot Norfolkas ragainās aitas ar Southdown šķirnes teķiem un oficiālu šķirnes nosaukumu ieguvusi jau 1810. gadā.

Sufolku aita mums ir mīlestība no pirmā acu skatiena: melna, atvērta seja, bez ragiem, ar lielām, melnām ausīm, melnas, spēcīgas,  īsspalvainas kājas, skaists, liels ķermenis un mierīgs raksturs - tas viss padara šo šķirni par vienu no atraktīvākajām un iemīļotākajām visā pasaulē.

Lielākoties šīs aitas audzē gaļas ieguvei, jo Sufolku jēru gaļai piemīt nepārspējama kvalitāte, garša un tekstūra, bet krustojot ar citām šķirnēm, šīs īpašības tikai pastiprinās.


DorperI 

Dorper aitu šķirne ir izveidota Dienvidāfrikā 1930-ajos gados, krustojot Persiešu melngalvaino aitu ar Dorsetas ragaino teķi, ar mērķi iegūt ļoti labu gaļas kvalitāti pie ekstensīviem (dabīgiem un bioloģiskiem) turēšanas apstākļiem. Dorper jēriem raksturīga liesa un maiga gaļa, bez specifiskās piegaršas, fantastisks tauku sadalījums liemenī - ideāls muskuļaudu īpatsvars - līdz 65% un tikai līdz 22% tauku.  Pašreiz tiek uzskatīts, ka Dorper jēru gaļai ir labākā kvalitāte Eiropā.


Šīs škirnes aitas ļoti labi izmanto dažādas kvalitātes ganības un lopbarību, ēd ne tikai zāli, bet arī lapas, krūmus. Šīs šķirnes aitas var audzēt dažādos ekstrēmos (ļoti karsts, ļoti auksts) klimata apstākļos, kā arī ekstensīvajā lauksaimniecībā.


RomanovI

Romanovas aitu šķirne ir tiešām tīra, dabas izveidota un "cilvēku neskarta" šķirne, kas nākusi no Volgas upes ielejas Krievijā. Līdz ar to šīs aitas labi piemērojas jebkuriem dzīves apstākļiem, ir ļoti auglīgas, vidēji 3-4 jēriņi vienā reizē, jēriņi ir ļoti dzīvotgriboši - pie mātes pupa tiek jau savas dzīves pirmajās minūtēs, dzemdību norise ir viegla un aitas ir ļoti ļoti labas mammas savam prāvajam jēru bariņam.Romanovi tiek uzskatīta par rupjvilnas gaļas – kažokādu aitu šķirni, jo no 5–10 mēnešus veciem jēriem iegūst labākās kažokādas pasaulē, bet gaļa ir diētiska, ar minimālu tauku procentu un tai nav aitu taukiem raksturīgās piegaršas.

Romanovas šķirni plaši izmanto šķirņu krustošanā, lai izmantotu  viņu auglību, mātes īpašības, jēru dzīvotspēju un gaļas diētiskās īpašības. Šo aitu šķirņu krustojumi tiek uzskatīti par kvalitatīvāko jēra gaļu Eiropā.

merino

Vācu Merino aitu šķirni radīja 18-ajā gadsimtā Vācijā, sapārojot Dienvidvācijas vietējās aitas ar no Francijas un Spānijas ievestajām smalkvilnas Merino aitām. Tā radās šķirne, no kuras iegūst gan slaveno mērinvilnu, gan izcilas garšas gaļu, kurai nav specifiskās aitu tauku piegaršas. Šīs aitas ir baltas, vidēja lieluma un spēcīgu ķermeni, ar lielām, baltām, nokarenām ausīm un vilnas cekulu uz pieres, ar garām slaidām kājām, lai piermērotos dzīvei ganībās un kalnainos apvidos.



HAILANDES GOVIS

Šīs ir govis, kurās var iemīlēties no pirmā acu skatiena. Tās ir mīkstas, pūkainas, kā Teddy lācīši, tikai ar ragiem, ar garām skropstām un efektīgu frizūru. Neskatoties uz iespaidīgajiem ragiem, viņas ir ļoti draudzīgas un ziņkārīgas.

Kā šķirne tās pirmo reizi minētas Skotijā 1884. gadā, bet pieminētas jau 6. gadsimtā, tāpēc tiek uzskatītas par visvecāko liellopu šķirni, no kuras cēlušās citas šķirnes. 

Visbiežāk govis ir ingvera krāsā, bet sastopamas daudz un dāžādas nokrāsas - visu nokrāsu brūnas, rudas, blondas, sudrabainas un pat gandrīz baltas un melnas. Savukārt ragi atšķiras govīm un buļļiem. Buļļiem tie ir resnāki un augot liecas uz priekšu un leju, bet govīm tie ir smalkāki, garāki un augot liecas uz augšu.


Mūsu aitas un jēri ganās dabīgās pļavās, pakalnos un krūmājos, salasot savos vēderos daudz un dažādu veidu zālītes, lapiņas, skujiņas, kas veido ne tikai viņu veselību un dabīgo dzīves vidi, bet arī veido jēru gaļas garšas kvalitāti un īpašības, muskuļiem ir augsts Omega-3 taukskābju procents un gaļai dabīgo pļavu zālīšu un mežu aromāts. Arī gaļas eksperti ir pārliecināti – bioloģiskā gaļa garšo labāk, tās garša ir tīrāka, pilnīgāka, bagātīgāka – jo gaļas garšu ietekmē tas, ko ēd lopi. Jo labāka, dabīgāka barība un mierīgāka dzīve, jo gardāka gaļa. Zāli ēduši dzīvnieki ir liesāki, to gaļa nav padarīta treknāka, mākslīgi tos nobarojot. Un pateicoties garšas intensitātei, arī pietiek ar mazāku porciju.